Pašreizējais Mēru (vācu: Mehrhof) muižas komplekss veidojies 19. gs. vidū. Tā centru veido pils, stallis ar arkādi, divas kūtis, šķūnis mūra stabos, kas kopā veido stilistiski vienotu ansambli. Saimniecības ēkas ir laukakmeņu mūra celtnes, kuru ailas mūrētas no sarkaniem ķieģeļiem un sākotnēji tām bijuši augsti dakstiņu jumti.


Pirmās ziņas par Mēriem kā apdzīvotu vietu atrodamas 15. gadsimta dokumentos, kad Mēri ietilpa Palsmanes muižas teritorijā. 1733. gadā Palsmanes muižu ar Vizlu nopirka Johanna Margareta fon Ceikele, dzimusi Kellermane. Pēc viņas nāves 1743. gadā, sadalot mantojumu, Palsmane ar Vizlu nonāca viņas dēla "kapitana" Franča Kristofa fon Ceikela īpašumā, bet Mēru muižu ieguva otrs dēls, galma tiesnesis Heinrihs Johans fon Ceikels. No šī brīža Mēru muiža ieguva atsevišķas saimnieciskas vienības statusu. Arhīva ziņas apliecina, ka pirmais Mēru muižas īpašnieks Heinrihs Johans Ceikels (12.09.1697. - 23.12.1766.) un viņa otrā sieva Ģertrūde Šarlote Tīzenhauzena 1753. gadā apmetās uz dzīvi Mēru muižā.

Ceikelu dzimta Mēru muižā saimniekoja līdz pat 1901. gadam. Pašreizējais muižas komplekss veidojies 19. gadsimta vidū. Tā centrā bija kungu nams, stallis ar arkādi, divas kūtis, šķūnis mūra stabos, kas kopā radīja stilistiski vienotu ansambli. Saimniecības ēkas bija laukakmeņu mūra celtnes, kuru ailas mūrētas no sarkaniem ķieģeļiem, un sākotnēji tām bijuši augsti dakstiņu jumti. Ir saglabājusies fotogrāfija, kurā redzams muižas kungu nams, kas celts 19. gadsimta sākumā. Tā bijusi gara vienstāva koka ēka ar augstu divslīpju jumtu, sīkrūšu logiem un manteļskursteni.  Šī ēka līdz mūsdienām nav saglabājusies, par to liecina vien neliels uzkalniņš muižas parkā līdzās lapenei.

Tagadējo muižas kungu māju nākamais tās īpašnieks Augusts Jakobs Hekers cēlis neorenesanses stilā 1905. gadā, iespaidojoties no vēlīnā vācu manierisma. Tai ir glezniecisks siluets, iespaidīgi izmēri, celtnes būvapjomu veido divi ar stāviem zelmiņiem rotāti nevienāda lieluma flīģeļi, augsts kārniņu jumta segums ar masīvu kvadrātisku torni un jumta izbūvēm. Pilij bijuši grezni interjeri, no tiem saglabājušās durvis, logi, koka apšuvuma paneļi, griestu apdare kokā un dažas krāsnis.

1926. gada vasarā Mēru muižas kungu māju pārbūvēja skolas vajadzībām, tā ēkā darbojusies līdz 2009. gadam, bet šobrīd ēka ir Smiltenes pašvaldības īpašums un tajā mājo Smiltenes Novadpētniecības muzejs, kura patstāvīgās ekspozīcijas stāsta par Mēru muižas agrākajiem īpašniekiem, rāda Smiltenes novada tradicionālās kultūras liecības un Smiltenes novada medicīnas vēsturi, kā arī aicina apmeklēt mākslas, vēstures un kultūras tematiem veltītas izstādes.

Muižā darbojas BDR MĒRU MUIŽAS ATTĪSTĪBAI.